Bērni izvēlas vecākus

IMG_6318

Bieži dzirdu un redzu, ka tad, kad piedzimst bērni, vecāki mainās – paliek it kā kārtīgāki, pareizāki, savus sapņus kur noliek malā, jo tagad tak viss laiks un visa dzīve mazulim.

Man ļoti patīk teorija, ka bērni izvēlas vecākus. Jo vairāk par to domāju un vēroju bērnus un vecākus, jo stiprāka tā manī paliek.

Izvēlas jebkādus, jo tieši ar tādiem, viņš sevi redz augam, attīstāmies.

Bieži, kad notiek izvēle, bērns redz, cik esi aizrautīgs, interesants, radošs, aktīvs vai, gluži pretēji,  mierīgs un pacietīgs. Vai azartisks, gudrs, tāds, kas ceļo, vai arī vienkārši mierīgi dzīvojas pa lauku mājām un ir saimnieks daudz mājdzīvniekiem. Bieži no malas otram bērna izvēles var šķist dīvainas un var rasties iebildumi, manām izjūtām, bet, cik bieži ir dzirdēts, ka tieši dzīvē kur tiek bērns, kurš nāk no trūcīgas ģimenes, kurš piedzīvojis vecāku šķiršanos, bērns kurš izaudzis dziļos, dziļos laukos, kuri ir tālu no visādiem pulciņiem un izklaidēm.

Katram bērnam der kas cits.

Bet še ku reku, viņš atnāk, un vecāki mainās. Kamēr mazs, jau neko. Bet, kad jau lielāks, tad sāk rasties strīdi, jo bieži savus sapņus esam nolikuši malā, vai vēl trakāk, realizējam tos caur saviem bērniem.

Kad mazais ir tāds mazliet brīvdomīgs tīnis, tad paši klusībā vērojam, un pie sevis stāstām ar lepnumu –  viss manī , viss manī. Kad jau lielāks, tad jau skaļas sarunas –  Kad es biju jauns, tad es ar … It kā par citu cilvēku runātu. 🙂 Bet tā tak bija, vai ne? Jūs tak ar bijāt aizrautīgi un dzīvi un tam nav nekāda saistība ar vecumposmu.

Viņi šeit atnāca iedvesmoties no jums, no jūsu  sapņiem, lai  realizētu paši savējos. Jums ir tikai jābūt līdzās un vienam par otru jāpriecājas.

Agrā pavasarī bijām ar mammu, māsu un, nu jau 15 gadīgo, krustmeitu Portugalē.  Kā es saku – 4as vistas atpūtā. 🙂

Es zinu, ka mana māsa patiesībā ir jautra un uz jokiem, bet kā piedzima bērni, tā liekas,  tik liela. Joki un mazliet viegluma jau likās retums. Ko, protams, izjuta arī viņas meita.

Bet Portugāle un laiks mums kopā atvēra viņā ko senu un draisku.

Pie okeāna dienā,  kad nebija ļoti silts, mana māsa saka savai meitai:  ”Novelkam basas kājas un palēkājam pa ūdeni?”  Meitai  gandrīz no šoka un prieka izsprāga acis un viņa teica: „ Mammu, no Kristīnes es to būtu sagaidījusi, bet ne no tevis!”

Abas noāva kājas un laimīgi lēkāja pa okeānu.

Kopš šī ceļojuma, viņas ir kļuvušas daudz tuvākas, jo Kate beidzot pamanīja to mammu, kuru pati pirms 15 gadiem bija rūpīgi izvēlējusies.

Jā un viņas tētis tikko nolika tiesības, lai varētu lidot ar paraglaidingu. Bērni var tikai lepoties ar tēti un bieži visa ģimene dodas viņa izlidojumos.

Teiksiet bezatbildīgi. Nē, viņš rāda bērniem, ka katram ir savi sapņi, arī viņam un te nav nozīmes vecumam, kurā tos piepildi.

Es negribētu pievilt savu bērnu, mainoties, pazaudējot sevi, it kā viņa dēļ. Bērni to nevienam no mums nekad nav prasījuši.

 

Kristīne

Leave a comment