IK DETAĻAI IR SPĒKS

Jebkas, kas ir pašradīts, bērnradīts, pašlasīts, sirds dāvināts, kāda meistara rokradīts, mīļa cilvēka radīts, padara vidi patiesu, siltu un pilnu iedvesmas, spēka un mīlestības.

Jo vairāk ap mums ik detaļā gaismas, jo gaišāki paši mēs.

Paldies Skudrai par vāzi. Ar Biti kopā radījām sirds trauciņu un PALDIES valodiņas konkursa bērniem Ventspilī par sniegpulkstenītēm.

Pērles sevī rast

“Dziļumā savā pērles rast,

nevis tās meklēt ārpus un

bieži pasaulē justies nesaprasts.”

Kristīne Austere

Vajag kļūt par supervaroni, tad būsi …

Februāris. 8 no rīta. Pa ceļam uz bērnu dārzu

“Mammu, vai tajā kalendārā pie sienas tie dzejoļi visi ir tavējie?”

“Nu tie nav īsti dzejoļi, bet tādas domas par dzīvi, bet manējie gan.”

“Par dzīvi?!!!!”

“Kādas ir tavas domas par dzīvi?”

“Man nav par dzīvi nevienas domas. Man ir tikai labas domas par visu.”

“Un varbūt tev ir kāds ieteikums, kā būt laimīgam pa dzīvi?”

Mazliet padomā.

“Vajag kļūt par supervaroni, tad būsi laimīgs. “

Un tad es sapratu vienu lietu, būt par supervaroni vai tēlot supervaroni ir divas dažādas lietas.

Tāpēc paliek vien sapnis par to kļūt, jo viņiem vienkārši dabiski viss ir pa spēkam. Un labi, ka cilvēks nav supervaronis, jo tad izpaliktu komunikācija, attiecības, sadarbības un, kas pats galvenais, palīdzēšana viens otram.

Viss kļūst vieglāk, ja esi varošs un nevarošs, zinošs un nezinošs cilvēks, vienlaikus, pamīšus un ik pa laikam. Jo cilvēks nav un nekad nebūs supervaronis.

Kristīne Austere

Foto: Februāris

Iespēja ir vispirms, tikai tad drosme

Ja tev tiek dota, ilgi gaidīta un klusi lūgta, iespēja, tad, visdrīzāk, tiek dota arī visa nepieciešamā drosme, spēks, enerģija, idejas, gudrības, instrumenti, cilvēki un laiks , lai to realizētu. Vienīgi tas viss tiek nolikts nākošajā pieturā, uzreiz aiz tās, kurā tu pieņēmi debesu dāvāto iespēju.
Otrādi nav iespējams. Vispirms pieņemta iespēja un tad viss nepieciešamais, lai to padarītu par savu un īstu. Citādi, tas arī paliks tikai kā sapnis.
Kristīne Austere

ĪSSatziņas

Patiesībā ik pavasaris ir viena liela veiksme…

Kur nu tā var cilvēkam paveikties!!! Vakars ar riteni divatā. Pie tam pirmo reizi šogad. Laiks ieskatīties ziediņam acīs un pietuvoties lēni un prātīgi ziedošai saulei uz zemes. Paveikties var vien tad, ja turi atvērtu prātu un esi gatavs it visam, nu cik nu gatavs vari būt, īpaši gatavs tam, ka viss var pavērsties tajā virzienā, kurā tiec pie laika sev un tu to laiku arī pa visiem 100% ņem. Nedomājot! Vienkārši ņem. Kad jau ceturto dienu esi kā sasiets cieši, cieši ar divām švilpastēm, no kuras viena ir mana aste un otra apslimusi, laiks sev, šķiet spožs kā dimants.

Patiesībā ik pavasaris ir viena liela veiksme, ik rīts un vakars, kopā un pa vienam. Jo cilvēks tik maz te ko var ietekmēt, ka pati esība ir viena liela dāvana.

Mani šajā dzīvē maz kas pārsteidz, ja nu …

Nesen Skudra jautāja, ko es darot, nu tā kā darbiņā? Es atbildēju, ka strādāju par mammu. Uz ko viņa reaģēja absolūti normāli un saprotoši.
Es savā dzīvē biju viss kaut kas, strādāju daudz un dažādi – bankas, skolas, bērnu dārzi, auto saloni, gids, ceļojumi, uzņēmējdarbība, kāzu plānošanas, laulību ceremonijas, fotogrāfs u.c. biju visur kur, sākot no Maiami līdz Bernātiem, un tad, tikai tad es kļuvu par mammu. Respektīvi atgriezos pie saknēm, jeb pie tā, ko labprāt darīju bērnībā un spēlēties ar lellēm man patika.
Tas tā nebija plānots, tāda bija Visuma griba. Taču šādā karjeras secībā ir arī kas foršs? Tas, ka ir miers, tas, ka daudz ir bijis un maz kas vairs pārsteidz, ja nu vienīgi tas, kā pieaug cilvēks.

Kristīne (2021. gada septembris)

Kamēr neesi izlicis visas kārtis, nedrīkst padoties

Kamēr neesi izlicis visas kārtis, nedrīkst padoties. Ja nu nākošā ir tā, kas atnes veiksmi. Ja nu tā ir tieši tā!Reiz gāju šaušanas pulciņā un tur arī šāvu visas lodes, kas salādētas un tikai tad varēja aplūkot mērķi. Tikai tad var redzēt, vai kāda ir mērķī un tā arī neuzzināt, kura tad īsti tā bija, jo mērķis visbiežāk bija acīm nesaredzams.Sagurt drīkst, ievilkt elpu, iepauzēt, sakoncentrēties, pavaicāt cilvēkiem, kuri iedvesmo un tikai viņiem … visu drīkst, bet ne padoties. Protams, ja vien ir svarīgi uzzināt, kas gaida galamērķī.Citādi, protams, drīkst arī padoties.

Kristīne

Es gribu ar laimi

• 

Es gribu ar laimi

Ar pielijušām smilgām kāpās

Ar bērna pūstiem ziepju burbuļiem

Ar jūras tik īpašo gaisu

Ar pavasara tuvošanos

Un kāšiem debesīs

Es gribu ar viļņu deju

Un mīlestības pilnu

Viņa turētu lietussargu virs galvas

Kad ārā līst

Es gribu ar saules mazo smaidu

Starp mākoņu vāliem

Ar smaidu manī

Un pielijušiem pūpoliem

Un gliemežvāku taureņiem

Es nezinu kā būs

Un dažreiz ir pilnīgi

Vienalga kā ir bijis

Jo svarīgs ir tikai mirklis

Kurā esi nonācis.

Tas mums māca vienkārši būt

Tas ir tik ļotidaudz.

Daudz vairāk par mani.

Par to, kas es

savās domās esmu.

Daudz vairāk par rīta rasu,

par putniem debesīs.

Tas ir tik daudz,

cik man gribētos saprast,

bet nespēju,

kaut domāju,

nupat jau atbildi zinu,

līdz atkal viss pazūd

neziņas miglā.

Tas liek domāt.

Brīžiem traki par daudz.

Miegu naktīs jauc.

Tas ir tas,

ko nav iespējams

nosaukt vārdā,

bet tas māca uzticēties.

Māca paciesties

un gaidīt.

Māca nejautāt,

vien dzīvot,

bez jautājumiemun atbildēm.

Tik pat vienkārši,

cik tas ir ar mums,

tas mums māca

vienkārši

Būt.

/Kristīne Austere/