“Kādi tev šodien plāni? “
‘Nekādi lielie, ja nu vienīgi labprāt izietu uz kādu stundu pafotografēt miglu.”
“Aaaa, nu tad ej un es tad savas lietas pēc tam. ” atbildēja vīrs un es, paņēmusi kameru, devos miglā.
Jau esot savā piedzīvojumā, atskārtu, ka vēlēšanās ar kameru piefiksēt mirkli ir viena no manas veselības pazīmēm un tas jau pats par sevi, pēc ilgas slimošanas, ir priecīgi. Un, ka mans sestdienas vienīgais plāns ir vienkārši izredzētība, gluži kā ģimenes, precīzāk , vīra atbalsts tam, zinot, cik nozīmīgi, dziedinoši un vērtīgi man tas ir.
“Attiecības ir dārzs, kurā visbiežāk zied un ir laimīgi abi, tomēr ik pa laikam mēs esam tie, kuri viens stutē un aplaista otru, kad tas vīst. Jo vīt un ziedēt ir dabiski.”
Kristīne Austere 